Amo

Amo, amas, amat, amamus, amatis, amant. Es mīlu, tu mīli, viņš mīl, mēs mīlam, jūs mīlat, viņi mīl. Senja Mēs bijām īpaši nešķirami tajā pēdējā vasarā. Betmens T-kreklā ar nodilušu no biežām mazgāšanām druku un viņa Robins ar mūžīgi nobrāztām... līdz asinīm ceļgaliem. Don Kihots un viņa Sančo. Es biju gatavs sekot viņam visur. Un tad viņš aizbrauca. Es domāju, ka viss sen ir aizmirsts. Domāju, ka esmu izdzēsis viņa tēlu no atmiņas. Izsist, izsist. Bet starp ribām atkal sāp, tātad, nē. Kirils Arsenijs. Senjka. Cik viņam tagad? Viņš ir trīs gadus jaunāks. Tātad, deviņpadsmit. Kviešu mati, mūžīgi nobrāztas līdz asinīm ceļgali. Tāds viņš man palicis atmiņā mūsu pārvākšanās vasarā. Roka tā vien stiepjas uzrakstīt viņam, bet ko es varu teikt? Hei, brālīt, piedod, ka neesmu tev rakstījis septiņus gadus. Es vienkārši nolēmu uzzināt, kā tu tur...