Ne stingri bizness

— Es esmu tava uz pastāvīgu pamatu. Vairs nekādu cirku un pretestību. Tu esi mani nopircis, misteri Batler. — Emīlija izsaka vārdus, kurus es ilgojos dzirdēt, uzsākot šo absurda teātri. — Ceru, ka tu esi apmierināts ar pirkumu? Ja vien... mēs varētu zināt, cik grūti beigsies mūsu nejaušais ne-nejaušais kūrorta piedzīvojums un kādā veidā pārvērtīsies mana ciniskā afēra… Ja vien mēs varētu pagriezt laiku atpakaļ un apstāties indīgā apsēstībā, nekontrolējamā dusmā, mežonīgā greizsirdībā un dedzīgā sāpē, kas gaida tuvākajā nākotnē… Mēs nekad nesatiktos. Un nodzīvotu mierīgu, labu dzīvi. Tukšu, izmērītu un bezkrāsainu. Emīlija Gordejeva man dāvāja veselu spektru sarkano toņu, bet es dāsni to atšķaidīju ar melno. Bet es par neko nenožēloju.