Cietuma izsūdzēšana

1895. gadā Oskars Vailds atradās slavas un popularitātes virsotnē. Spožs dzejnieks, dramaturgs un asprātīgs sarunbiedrs, viss, ko viņš darīja, izsauca vai nu sajūsmu, vai skandālu. Par publisku tēmu kļuva arī viņa romāns ar jauno lordu Alfredu Daglasu. Alfredu tēvs, varens... markīzs Kvinsberijs, aizdomājās, ka šī saikne bija vairāk nekā draudzība, un uzsāka publisku vajāšanu pret rakstnieku. Galu galā Vaildu notiesāja uz cietumsodu. Sabiedrība, kas viņu slavēja, pagrieza muguru un atteicās. Atrodoties cietumā, Oskars Vailds uzrakstīja De Profundis – adresētu Daglasam garu un rūgtu vēstuli ar apsūdzībām, skumīgu elegiju par savu zaudēto diženumu un kaislīgu lūgumu par izlīgumu. Tas ir vienlaikus godīgs un nežēlīgs stāsts par postošu un romantisku mīlestību un dziļas pārdomas par cilvēku ciešanām, netaisnību un sāpēm.