Mazais princis un viņa roze. Vēstules 1930-1944

Visvairāk satraucošā, patiesā un traģiskā mīlestības stāsts pēc Tristana un Izoldes. Patiesi fakti no Antuāna de Sent-Ekziperī un Konsuelo dzīves. Viņi mīlēja cēli. Divi pārsvarā jūtīgi, dzīves apdedzināti cilvēki apmainās ar maigumu uz papīra, piedod viens otram, sola labāku, tuvoties... taustāmi. Šajā pasaulē tikai viņi ir viens otram. Šī sarakste izgaismo zvaigžņu pāra attiecības, kas kļuva slavenas ar skandalozitāti. Vēstules – tas ir fakts. Un fakti – ir stūrgalvīga lieta. Mēs dzirdam gan vīra, gan sievas balsis, atklājam patiesību. Un nav šaubu, ka Konsuelo ieņēma pirmo vietu mūsu varoņa sirdī un pasakā par Mazā prinča rozēm. Viņš ir rakstnieks un pilots. Viņa ir māksliniece un skulptore. Un šis Antuāns nav tik simpātisks. Mačo, prasīgs sūdzētājs, nespējīgs noturēties ne pie vienas sievietes. Bet viņa? Uzbudināms hipohondriķis, greizsirdīga, atriebīga... Vārdu sakot, roze no Mazā prinča. Patiesi zvaigžņu pāris! Viņi šķīrās trīs reizes. Viņu vienīgais bērns kļuva par Mazā prinča. Vēstules no Antuāna un Konsuelo stāsta mums ģimenes stāstu, pilnu grūtību – problēmas ar naudu, veselību, stabilitātes trūkumu, strīdiem, nespēju atrast kopīgu valodu, krāpšanu, neuzticību, šantāžu, lepnumu, greizsirdību... Noteikti ne burvju pasaka, ne rozā ūdens. Bet tas ir visvairāk satraucošais, patiesais un traģiskais mīlestības stāsts. Viņu vēstules kļūst par dzeju, elegiju, nožēlu, piedošanu. Un cik tas ir brīnišķīgi! Viņus tur uz nerviem atkal atrasta pēc zaudējuma mīlestība. ...Manas pilītes, cik ļoti es jūs mīlu. Konsuelo, es bēgu no jums, un es jūs meklēju.