Savas tiesības nedošu nevienam. Reāls stāsts par meiteni, kura cīnījās ar netaisnību

Katru dienu mēs izmantojam savas tiesības. Kad dodamies pie ārsta, kad ierakstām bērnu bērnudārzā, kad saņemam diplomu universitātē — daudzas dažādas tiesības, kas mums ir un kuras var atņemt, ja trūkst kāda dokumenta vai ir nepareiza zīmoga. Anželikai bija divpadsmit... gadi, kad nomira māte. Drīz nomira arī tēvs. Rokās palika brālis un māsa — abi ar attīstības traucējumiem. Vecāki bija paspējuši izaudzināt meitenē spēcīgu raksturu, tāpēc viņa neizmisās. Viņa iemācījās veiksmīgi komunicēt ar juristiem, risināt jautājumus par parādu atmaksu par dzīvokli, vienoties ar ārstiem par invaliditātes statusa piešķiršanu brālim un māsai. Un galvenais — nepadoties, kad atkal un atkal tiek aizvērtas durvis. Šī grāmata ir patiesais stāsts par to, kā panākt rezultātu, pat ja noraida bezgalīgi daudz reižu, un par to, ka dzīve patiešām ir skaista, ja nepadodies un novērtē pat to mazumiņu, kas ir.