Ziemā Sokčho

Sokčho, Dienvidkoreja. Ziemā šajā piejūras kūrortpilsētā dzīve apstājas. Franču mākslinieks ierodas šeit, meklējot iedvesmu un savu vietu dzīvē. Ar korejiešu meiteni, kura pieder pavisam citai kultūrai, viņam izveidojas dīvainas, reizēm smieklīgas un sāpīgas attiecības, kas ilgst tikai divas nedēļas.
Romāns uzrakstīts... vienkārši un bez mākslīguma, it kā uzzīmēts ar smalku otu. Valoda ir caurspīdīga, precīza, pārsteidzoši skaista, autora stils apbur. "Ziemā Sokčho", franču-korejiešu rakstnieces Elizas Šua Djusapēnas debijas romāns, kļuvis par literāru sensāciju, tulkots 20 valodās un ekranizēts. Tāpat tas ir saņēmis Roberta Valzera vārda balvu un Nacionālo grāmatu balvu tulkotās literatūras jomā.

Lai saprastu, kāds ir Djusapēnas stils, apvienojiet nomācošo, izsmalcināto, slēpto erotiku Margeritas Djurā ar Murakami romānu atmosfēru, kas caurvij lasītāja apziņu, un pievienojiet šķipsniņu kaut kā neizteikta un aizklāta Natālijas Sarot garā. Bet visa rakstnieces burvība atklāsies jums tikai lasot viņas grāmatu. Šis romāns ir no tiem, kas nes dvēselei mieru un vienlaikus uzbudina jūtas. Pateicoties savai uztveres smalkumam, Djusapēna iekļūst pašā lietu būtībā.
"Tribune de Genève"

Trauslā saikne, kas izveidojusies starp varoņiem, ir šī romāna pulss, saspringts, izsmalcināts, nokrāsots ar noslēpumainu erotiku. Dialogi ir skopi, ar klusuma brīžiem, ar jautājumiem bez atbildēm... Abi galvenie varoņi cenšas iekļūt viens otra būtībā, bet izteikt sevi spēj tikai ar mākslas palīdzību. Viņš - caur papīru un otu. Viņa - caur radošumu virtuvē... Tā ir dīvaina mīlestības stāsts, kur varone apēd kalmāru desu, lai apmānītu sevī uzliesmojušo kaislību un vienlaikus sastaptos ar to aci pret aci.