Gaismas uz kurgaņiem

Vasilijs Jans (Jancevičs) – atzīts padomju vēsturiskās prozas klasika, slavenās trilogijas «Mongolu iebrukums», stāstu «Feniķiešu kuģis», «Spartaks», «Uz drosmes spārniem» u.c. autors. Vēsturiskais stāsts «Gaismas uz kurgaņiem», rakstīts 20. gadsimta 20.–30. gados un pirmo reizi publicēts 1932. gadā, bet pārstrādātā... veidā izdots tikai 1959. gadā, jau pēc autora nāves, stāsta par vidusāzijas cilšu tautu – sogdu un skītu – pretestību Aleksandra Lielā armijas iebrukumam. Slavenais ģenerālis, pasaules valdnieks un gudrs valdnieks, kādu to no antīkajiem laikiem attēloja historiogrāfiskā tradīcija, pie Jāna ir attēlots kā nežēlīgs iekarotājs, pašmīlīgs tirāns, Āzijas klejotāju tautu apspiedējs, bez žēlastības iznīcinot savus pretiniekus. Karadarbības un despota Macedonijas ķēniņam pretstatīts skītu vadonis Spitamens – Jāna attēlotais nav persiešu aristokrāts (kāds viņš bija patiesībā), bet gan vienkārša zemnieka-sogda dēls un sievietes no skītu cilts sakām, talantīgs drosmīgs vadonis, kurš nepārtraukti nodara zaudējumus Aleksandra armijai, pats paliekot neuzķerams. Dramatiski konflikti spēcīgu raksturu, krāsainas kauju ainas, detalizētas skītu paražu apraksti, mākslinieciska vēsturiskās patiesības un literārā izdomājuma apvienošana padara Jāna stāstu un tematiski saistītos stāstus «Zilā zīlīte Zaratustru», «Vēstule no skītu nometnes» un «Vatan» par ārkārtīgi aizraujošu lasāmvielu.