Dublis. Kungs Proharčins

Stāsts «Dublis» un stāsts «Kungs Proharčins» ir uzrakstījis Dostojevskis, pēc I. Anņenska definīcijas, «pirms katastrofas», t. i., pirms aresta lietā par «petraševiešiem» un civilo nāvi uz Semjonovskas laukuma Pēterburgā (1849). Stāstā «Dublis» (1846) Dostojevskis sniedz dziļu psiholoģisko analīzi sadalītai apziņai,... analīzi, kas paredz lielos rakstnieka romānus. Stāsts «Dublis» lielā mērā ir saistīts ar māksliniecisko pasauli un poētiku Gogoļa Pēterburgas stāstos. Var teikt, ka fantastiskais un nesaprotamais Pēterburga Dostojeva romānos sākas šajā stāstā. Nav nejaušība, ka stāstam ir apakšvirsraksts «Pēterburgas poema». «Kungs Proharčins» (1846) — tā ir stāsts par cilvēku, kurš «nomira no bailēm» (I. Anņenska). Galvenais stāsta motīvs ir «neizturama naivās dvēseles cīņa ar dzīves bailēm» (I. Anņenska). Var teikt, ka jau šajos agrīnajos darbos cilvēka ciešanas Dostojevskis ir novedis līdz tiešām fantastiskam daudzveidīgumam. Grāmatā kā pielikums ir iekļauti divi esejas I. Anņenska, apvienoti ar kopīgu nosaukumu «Dostojevskis pirms katastrofas».