Atstāj cerību uz visiem laikiem

 
Irina Vladimirovna Odojevceva — krievu dzejniece, slavenā «Dzejnieku darbnīcas» dalībniece, mīļākā skolniece Nikolaja Gumilova. 1922. gadā viņa emigrēja no Krievijas un lielāko daļu dzīves pavadīja Francijā, bet 1987. gadā atgriezās Krievijā. Tajā laikā, 1980. gadu beigās, viņas memuāri «Uz Nevas... krastiem» un «Uz Sēnas krastiem» tika izdoti nebijušā tirāžā, — tas bija dzīvā balss no spožā Sudraba laikmeta. Tomēr vēl ilgu laiku krievu lasītāji nevarēja pilnībā iepazīties ar Irinas Odojevcevas radošo mantojumu. Romāns «Atstāj cerību uz visiem laikiem» tika uzrakstīts pēc kara, 1945–1946. gadā, drīz vien tas tika publicēts franču, angļu un spāņu valodās, pirmais izdevums krievu valodā iznāca 1954. gadā Ņujorkā, un tikai 1991. gadā tas tika publicēts žurnālā «Oktobris». Šis romāns — pārsteidzoša rakstnieka-emigranta mēģinājums ieskatīties otrā pusē «dzelzs priekškara» un pastāstīt par dzīvi padomju Krievijā 1930. gadu beigās.