Starp tūkstoš vārdiem

VILLOU
Viņas dvēsele atcerējās visu. Zināja, kas ir vientulība milzīgā pilsētā.
Un kā ir redzēt tikai tumsu, kad apkārt ir dedzinoša gaisma.
Viņa bēga no pasaules uz grāmatu lapām.
Uz noklausīšanās viņa kliedza. Šis kliedziens bija ar viņu iekšā. Katru minūti.
Viņai bija nepieciešama šī... loma, lai izdzītu savus dēmonus un atrastu mieru. Un pēc tam – vienkārši izzust, neatstājot pēdas.
Nevainīga cerība. Kura izkliedēsies miljonos nolādēto šķembās.
IZAAKS
Viņš bija gluds nazis. Grieza ar skatienu.
Viņš it kā bija nācis no citas pasaules. Pie viņa nevarēja pieskarties.
Viņš spēlēja tā, ka visiem acīs parādījās asaras. Un sāpes izkusa.
Skatuve kļuva viņam līdzīga attīrīšanai: tik daudz dusmu un nožēlas.
Viņš sapņoja iegūt savu paša balsi un aizbraukt prom no šīs pilsētas.
Viņa talants – tas ir viss, kas viņam bija. Līdz parādījās viņa.