Senlietu glabātājs

Jūrijs Dombrovskis 1909–1978 — prozais, dzejnieks, kurš izgāja cauri vairākiem arestiem, nometnēm, izsūtījumiem un nesalūza. Romānu autors “Pērtiķis nāk pēc sava galvaskausa”, “Senlietu glabātājs”, “Nepieciešamo lietu fakultāte”, “Pelēkā peles dzimšana”. Sāktais izsūtījumā Almatā romāns “Senlietu glabātājs” tiek uzskatīts par gandrīz... autobiogrāfisku. Jaunais reģionālā muzeja darbinieks Zibins, intelektuālis vientuļnieks, nodarbojas ar senlietu vākšanu un kārtošanu, kamēr neskaidrs, bet jūtams bailes kļūst par ikdienas daļu. Pabeigts 1964. gadā, romāns tika publicēts atkušņa beigās un tūlīt tika tulkots Rietumos, izraisot tur lielu troksni. Vietējā kritika to vienkārši “nenovērtēja”. «“Es vispirms esmu — senlietu glabātājs, bet viņi kas? Es esmu arheologs, es uzkāpu zvanu tornī un sēžu tajā, šķiroju paleolītu, bronzu, keramikas izstrādājumus, nosaku šķembas un vispār neiešu pie jums lejā. Piecdesmit pieci metri no zemes — tas taču nav joks! Ko jūs no manis gribat?” Un man atbild: “Vēsture — tā ir tava personīgā lieta, muļķi tu tāds. Un nekur tu no tā neaizbēgsi — ne tornī, ne izsūtījumā, ne bronzas laikmetā, ne dzelzs laikmetā, ne arheologa ādā. Mēs sen esam sapratuši, kāpēc tu tur uzkāpi”».