Vāveres ligzda

Romāns "Vāveres ligzda" noslēdz Annas Stepanskās triloģiju-hroniku, kas sākta ar romāniem "Vecais albums" un "Vārdu kārtība". Triloģija atklāj lasītājam padomju dzīves panorāmu 20. gadsimta 40.-80. gados, uz kuras fona norisinās parastas ebreju ģimenes dzīve.
Holokausts un karš, pirmie pēckara gadi un... Brežņeva stagnācija, izrādīts internacionālisms un reāls antisemītisms, jaunatnes maksimālisms un sistēmas hipokrizija, kas acīmredzami sacietē - caur visu to iet triloģijas varone.
Ģimenes hronika pārvēršas godīgā un neitrālā stāstā par iznīkušo padomju impērijas dzīvi. Manā dzīvē bija trīs skolas. Visas trīs ļoti atšķirīgas, kā trīs dažādas dzīves, trīs ļoti atšķirīgas krāsas... Pirmā - kur es biju skolniece. Tai piestāvētu gaiša, saulaina krāsa. Otrā - kur es kļuvu par skolotāju. Šo es nokrāsotu divās krāsās: bezcerīgi tumšā un gaišā. Un visbeidzot, trešā - kuru es mēģināju radīt pati pavisam citā dzīvē. Šeit sajaucās ļoti daudz krāsu, nemanāmi pārejot viena otrā - un pilnīgi kontrastējošas.

Par pirmo skolu, kurā es mācījos, man jau bija izdevība pastāstīt. Tagad ir mana otrā skola, uz kuru es ne tikai necentos, bet no kuras, cik vien varēju, izvairījos, izvairoties no godpilnās padomju skolotāja lomas. Tomēr liktenis atrada mani. Viņa ir stingra dāma, un uz krēsla, saka, atradīs.
Anna Stepanska